"Vasaraudzis" latviešu valodā ir cilvēks, kurš ļoti mīl vasaru un/vai cieš no tās trūkuma ziemā. Šis vārds apzīmē kādu, kas:
1. Garšo pēc siltuma, saulainām dienām un dabiskās gaismas.
2. Jūtas nomākts, bez enerģijas vai skumjš ziemas mēnešos, kad ir auksts, tumšs un īss dienasgaisma.
3. Lieliski uzticas vasaras laikā — kļūst aktīvāks, laipnāks un pozitīvāks.
Vārds ir saliktenis no "vasara" + "audzis" (kā augis, izaudzis), tātad burtiski nozīmē "vasarā uzziedējis/uzplauzis cilvēks".
Piemēri lietošanai:
1. Raksturojot personu:
"Mans brālis ir īsts vasaraudzis — jūlijā viņš ir dzīvespriecīgs un enerģisks, bet decembrī kļūst mazrunīgs un mājās sēž pie kamīna."
2. Aprakstot pašsajūtu:
"Kad jau vairākas nedēļas ir makonis un aukstums, es jūtos kā vasaraudzis — gaidu, kad atkal būs saulains laiks."
3. Humoristiski/poētiski:
"Mēs, vasaraudži, ziemā esam kā ziedi bez saules — tikai gaidām, līdz atkal uzplauksim."
Saistīta parādība: Daudziem cilvēkiem ziemā parādās sezonālā afektīvā traucējumu (SAD) — tas ir medicīnisks termins tam, ko ikdienā var saukt par "vasaraudža" stāvokli.
Vārds lietots arī literatūrā un dziesmu tekstos, kas slavē vasaru vai izsaka ilgu pēc tās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.