vārdlietojums
"Vārdlietojums" nozīmē vārda vai izteiciena lietošana runā vai rakstā — tas ir, kā konkrēts vārds tiek lietots kontekstā, kādas nianses tam piešķirtas, vai kā tas funkcionē valodā.
Īsāk sakot:
Tas attiecas uz vārda lietojuma praksi, tostarp tā pareizību, stilu, nozīmes niansēm un ierastajām kombinācijām.
Piemēri:
1. Akadēmiskā vārdlietojuma piemērs
Vārdam "analīze" zinātniskā vārdlietojumā nozīmē sistemātisku pētījumu, bet ikdienā to var lietot arī vienkāršākā nozīmē ("veikt situācijas analīzi").
2. Stilistisks vārdlietojums
Vārds "mirt" ir tiešs un neitrāls, bet "aiziet mūžībā" ir maigāks, pieklājīgs vārdlietojums (eifēmisms).
3. Kontekstuāls vārdlietojums
Vārds "kluss" var nozīmēt gan bez trokšņa ("klassa ir klusa"), gan mierīgs ("viņš ir kluss cilvēks").
4. Kļūdains vārdlietojums
Teikums "Es uzklausīju viņa padomu" — pareizāk būtu "Es ieradījos viņa padomam", jo "uzklausīt" lieto parasti fiziskai dzirdēšanai, nevis padomas pieņemšanai.
Vārdlietojums bieži tiek apskatīts valodniecībā, tulkošanā un stilistikā, lai nodrošinātu precīzu un atbilstošu izteikšanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.