pieklājīgs
"Pieklājīgs" nozīme:
Pareizs, pienācīgs, atbilstošs normām vai sabiedrības pieņemtām ētikas, uzvedības noteikumiem; izturēšanās, kas izpaužas kā pieklājība, kārtīgums, godīgums.
Piemēri:
1. Uzvedībā:
Viņš vienmēr ir pieklājīgs pret vecākiem – sveicinas, palīdz, uzklausa padomus.
Bērni uzvestos pieklājīgi, ja nepārtraukti neskrietu pa veikalu.
2. Apģērbā:
Darba intervijai viņa izvēlējās pieklājīgu tērpu – tumšu uzvalku un baltu kreklu.
Svētkos viesi bija pieklājīgi ģērbušies, ievērojot pasākuma noskaņu.
3. Valodā/izteiksmē:
Diskusijā viņa izteicās pieklājīgi, neskarot otru personu godu.
Pieaugušajiem bērni runā pieklājīgā tonī, nerunājot pāri.
Sinonīmi: pielāgs, kārtīgs, piedienīgs, cienīgs.
Pretējās nozīmes: nepieklājīgs, rupjš, nepiemērots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.