upurjērs
"Upurjērs" ir latviešu valodā reti lietots vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš upurē (ziedo, atdod) sevi vai savu dzīvi kādai lielākai idejai, mērķim, ticībai vai citam cilvēkam. Tas ir cieši saistīts ar upura jēdzienu, bet uzsver tieši aktīvu, apzinātu pašaizliedzību.
Īsumā:
Upurjērs = Pašaizliedzīgs cilvēks, kas sevi ziedo (upurē) kādam mērķim.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
"Viņš bija paties upurjērs — karā viņš ar savu ķermeni aizsedza biedru no šāviena."
(Šeit upurjērs ir tas, kas apzināti upurē savu dzīvību, lai izglābtu citu.)
2. Sociālā jomā:
"Māte, kas visas naktis strādā, lai uzturētu ģimeni, dažkārt jūtas kā upurjērs."
(Simboliski — cilvēks, kas upurē savu laiku, veselību vai sapņus citu labklājībai.)
3. Reliģiskā kontekstā:
"Svētie, kas mirtīja par ticību, tiek uzskatīti par upurjēriem."
(Upurēšana augstākiem garīgiem ideāliem.)
Sinonīmi (tuvākie jēdzieni):
- Pašaizliedzīgs cilvēks
- Ziedotājs
- Upuris (bet "upuris" var būt arī pasīvs upura objekts, savukārt "upurjērs" biežāk norāda uz aktīvu izvēli)
Piezīme:
Vārds "upurjērs" literatūrā un runātā valodā lietots reti, biežāk lieto aprakstošas frāzes ("cilvēks, kas sevi upurē"). Tas tomēr precīzi atspoguļo apzinātu pašaizliedzību un ziedotību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.