tuvcīņa
"Tuvcīņa" ir latviešu valodas termins, kas apzīmē tuvo cīņu — fizisku konfliktu vai cīņu īsā attālumā, kurā pretinieki atrodas tiešā kontakta tuvumā.
Galvenās nozīmes:
1. Militārais konteksts: Cīņa ar ieročiem (durklis, nazis, šķēps) vai ar roku rokā bez ieročiem ļoti tuvā attālumā.
2. Sporta konteksts: Cīņas sporta veidi (piemēram, bokss, cīņa, jūdžitsu), kurā sportisti cīnās tiešā fiziskā kontaktā.
3. Pārnestā nozīmē: Asa konfrontācija vai strīds starp cilvēkiem (piemēram, politiskā debatē).
Piemēri teikumos:
1. "Karavīri sagatavojas tuvcīņai ar ienaidnieku tranšejās."
2. "Boksera tuvcīņas prasmes bija izcilas — viņš spēja efektīvi strādāt īsā attālumā."
3. "Debatē notika īsta tuvcīņa — abi pretinieki uzbruka viens otram ar asiem argumentiem."
Sinonīmi: tuva cīņa, roku cīņa, tiešā konfrontācija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.