durklis
"Durklis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē īsu, divpusēji asu dunci vai nazi, ko parasti lieto cīņā vai kā ieroci. Tas bieži asociējas ar vēsturiskiem ieročiem, piemēram, viduslaiku dunciem, un mūsdienās var tikt lietots arī kā simbols vai literatūras elements.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku bruņinieks turēja rokā spīdīgu durkli, gatavojoties duelim."
2. Pārnestā nozīmē (konflikta simbols):
"Viņu sarunas bija asas kā durkļu cīņa – katrs vārds cēla jaunas strīda dzīlas."
3. Literatūrā:
"Tumsā viņš sajuta aukstā metāla pieskārienu – kabatā paslēptais durklis."
Saistītie jēdzieni:
- Duncis – garāks durklim līdzīgs ierocis.
- Puncieris – īpašs durkļa veids caurumiem izdūršanai.
Ja interesē konkrētais etimoloģijas vai kultūras konteksts, varu sniegt papildinformāciju!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.