bruņinieks

Bruņinieks nozīmē:

1. Vēsturiski – viduslaiku karotājs, kas piederēja bruņoto jātnieku (aristokrātu) šķirai, bieži vien kalpoja feodālam un sevī apvienoja kara un goda principus.
2. Allegoriski – cilvēks, kas cīnās par augstiem ideāliem, aizstāv vājākos vai rīkojas dāsni un varonīgi.

Piemēri:

1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku bruņinieki bieži nesašaubīgi paklausīja saviem senioriem un piedalījās krusta karos."

2. Allegoriska lietojuma:
"Viņš uzvedās kā patiesš bruņinieks, aizstāvot kolēģi netaisnīgā strīdā."
"Tēvocis Roberts ir kā mūsdienu bruņinieks – vienmēr palīdz apkārtējiem bez jebkādas atlīdzības."

Sinonīmi:
- Viduslaiku karotājs (vēsturiski)
- Aizstāvis, varonis (allegoriski)
- Jātnieks (kontekstā ar zirgu)

• Uzvārdi: Bruņinieks

Įrašas
Paaiškinimas	Bruņinieks nozīmē: 1. Vēsturiski – viduslaiku karotājs, kas piederēja bruņoto jātnieku (aristokrātu) šķirai, bieži vien kalpoja feodālam un sevī apvienoja kara un goda principus. 2. Allegoriski – cilvēks, kas cīnās par augstiem ideāliem, aizstāv vājākos vai rīkojas dāsni un varonīgi. Piemēri: 1. Vēsturisks konteksts: "Viduslaiku bruņinieki bieži nesašaubīgi paklausīja saviem senioriem un piedalījās krusta karos." 2. Allegoriska lietojuma: "Viņš uzvedās kā patiesš bruņinieks, aizstāvot kolēģi netaisnīgā strīdā." "Tēvocis Roberts ir kā mūsdienu bruņinieks – vienmēr palīdz apkārtējiem bez jebkādas atlīdzības." Sinonīmi: - Viduslaiku karotājs (vēsturiski) - Aizstāvis, varonis (allegoriski) - Jātnieks (kontekstā ar zirgu)
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.