triumfators
"Triumfators" ir cilvēks, kas ir guvis triumfu — lielu uzvaru, ievērojamu panākumu vai spožu veiksmi, bieži vien sabiedrības atzinības vai slavas kontekstā.
Īsumā: tas ir uzvarētājs vai uzvaras guvējs, kas saņem atzinību un godu.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks piemērs:
Senajā Romā triumfators bija ģenerālis, kas pēc ievērojamas uzvaras karā saņēma goda titulu un rīkoja triumfa gājienu pa pilsētu.
2. Sporta kontekstā:
Pēc izšķirošā fināla tenisa turnīrā viņš kā triumfators pacēla balvu pār galvu pie apbrīnas pilnas auditorijas.
3. Mākslā vai konkursā:
Filma "Kara rats" saņēma galveno balvu kinofestivālā, un tās režisors uz skatuves jutās kā īsts triumfators.
4. Dzīves situācijā (pārnestā nozīmē):
Pēc gadiem ilgas pūļņemšanas viņa beidzot aizstāvēja doktora disertāciju un izgāja no aizstāvēšanas zāles kā triumfatore.
Sinonīmi: uzvarētājs, čempions, varonis, veiksminieks.
Antonīmi: zaudētājs, sakauts, neveiksminieks.
Vārds bieži lietots, lai uzsvērtu ne tikai pašu uzvaru, bet arī godināšanu un atzinību, kas ar to nāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.