teokrātisks
Teokrātisks (no grieķu: theos — "dievs" + kratos — "vara") nozīmē valsts iekārtu, kurā augstākā vara pieder reliģiskajiem vadītājiem vai ir tieši atvasināta no dievišķas gribas. Šādā sistēmā reliģiskie likumi un institūcijas kontrolē politisko un sociālo dzīvi.
Īss skaidrojums:
Valsts pārvalde, kurā reliģija un vara ir neatdalāmas, un likumi balstās uz dievišķiem noteikumiem.
Piemēri:
1. Vatikāns — Pāvests ir gan Romas Katoļu baznīcas galva, gan Vatikāna valsts suverēns.
2. Irāna Islāma Republika — Augstākā vara pieder reliģiskajam līderim (Rahbaram), un likumi balstās uz šiītu islāma principiem.
3. Senās Tuvās Austrumu civilizācijas (piemēram, Senā Ēģipte), kur faraoni tika uzskatīti par dieviem vai dievu pārstāvjiem uz zemes.
Vēsturisks piemērs:
Kalifāti (piemēram, Omajādu kalifāts) — valstis, kurās valdnieks bija gan politisks, gan reliģisks musulmaņu līderis.
Svarīgi: Teokrātijas var atšķirties pēc stingrības — dažās reliģiskie likumi regulē tikai konstitucionālos pamatus, citās tie iekļaujas ikdienas dzīves sīkākajos aspektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.