kalifāts
"Kalifāts" ir islāma politiski-relģiskā institūcija — valsts vai teritorija, kurā valda kalifs (arābu: خليفة — "pēctecis" vai "vietnieks"), kas tiek uzskatīts par garīgo un politisko līderi pēc Islāma pravieša Muhameda nāves (632. gads).
Galvenās nozīmes:
1. Vēsturiski — Pirmie kalifāti (piemēram, Rāšidītu, Omajādu, Abāsīdu kalifāti) bija plašas impērijas, kas apvienoja musulmaņu zemes.
2. Reliģiski — Kalifs tiek uzskatīts par "ticīgo vadoni" (amīru al-mu'minīn), kas aizstāv islāmu un šariātu.
3. Mūsdienās — Dažas grupas (piemēram, ISIS) ir mēģinājušas atjaunot kalifātu kā globālu islāmisku valsti.
Piemēri:
1. Omajādu kalifāts (661–750) — Centrējās Damaskā, paplašinājās līdz Pireneju pussalai rietumos un Indas ielejai austrumos.
2. Osmaņu kalifāts (ap 1517–1924) — Turcijas sultāni pieņēma kalifa titulu; likvidēts pēc Pirmā pasaules kara.
3. ISIS pārstāvētais "Kalifāts" (2014–2019) — Teroristu organizācija pasludināja "Islāmisko Valsti" Irākā un Sīrijā, izmantojot kalifāta simboliku.
Īsumā: Kalifāts ir islāma līdera (kalifa) vadīta politiskā-reliģiskā veidojuma forma, kurai ir vēsturiska nozīme un mūsdienu politisks svars.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.