"Republika" nozīme īsumā:
Tā ir valsts iekārtas forma, kurā valsts augstākā vara pieder iedzīvotājiem (tieši vai caur ievēlētiem pārstāvjiem), bet valsts galva (parasti prezidents) nav mantojama (atšķirībā no monarhijas).
Galvenās īpašības:
- Valsts vadītājs ir ievēlēts uz noteiktu laiku.
- Var būt prezidentālā, parlamentāra vai jauktā republika.
- Pilsoņiem ir politiskās tiesības (vēlēšanas, dalība valsts pārvaldē).
Piemēri:
1. Latvija – parlamentāra republika, kur valsts galva ir prezidents (ievēl Saeima), bet izpildvara pieder Ministru kabinetam.
2. Francija – jauktā republika, kur prezidentam ir plašas pilnvaras, bet pastāv arī premjerministrs.
3. Vācija – federāla parlamentāra republika, kur prezidenta loma pārsvarā pārstāvējoša, bet reālo varu veido kanclers un parlaments.
Vēsturisks piemērs:
Romas Republika (509.–27. g. p.m.ē.) – viens no senākajiem republikas paraugiem, kur varu īpašā sistēmā dalīja konsuli, senāts un tautas sapulces.
Etimoloģija:
No latīņu res publica – "vispārējā lieta" vai "tautas lieta".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.