tālappute
"Tālappute" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo tālu no civilizācijas centriem, bieži vien mežā vai attālā apvidū. Tas var būt līdzīgs jēdzieniem "mežinieks", "atkritējs" vai "vientuļnieks", kurš izvēlas dzīvi attālinātā vietā, prom no sabiedrības.
Īss skaidrojums:
Tas ir cilvēks, kas dzīvo tālā, mežainā vai neapdzīvotā vietā, nereti ar konotāciju par vientulību vai attālumu no citiem.
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīmē:
"Vecais Pēteris jau trīsdesmit gadus ir tālappute — viņš uzturas meža būdā pie ezera, kur reti kurš aizceļo."
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku, kas izvēlas izolāciju):
"Pēc šķiršanās viņš kļuva par īstu tālapputi, izvairoties no jebkādiem sociāliem kontaktiem."
3. Folklora/vēsturiskā kontekstā:
"Tā kā viņš dzīvoja mežā, ciema iedzīvotāji viņu dēvēja par tālapputi un sacīja, ka viņš zina visus meža noslēpumus."
Sinonīmi: mežinieks, vientuļnieks, atkritējs, eremīts.
Antonīmi: pilsētnieks, sabiedrības cilvēks.
Vārds "tālappute" latviešu valodā ir retāk lietots, bet saglabājis savu vietu folklorā un literatūrā, aprakstot personas, kas dzīvo harmonijā ar dabu vai izvēlas dzīvi prom no citiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.