"Tālaika" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tālu pagātni, senatni vai senus laikus. Tas izsaka laika periodu, kas atrodas tālu no mūsdienām, bieži vien ar nokrāsu par kaut ko aizmirstu, nostalģisku vai leģendāru.
Piemēri lietojumam:
1. "Tālaikā cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabu."
(Šeit "tālaikā" nozīmē senos laikus, piemēram, pirmsindustriālo laikmetu.)
2. "Šīs tradīcijas aizsākas vēl tālaikā."
(Tiek norādīts, ka paražas ir ļoti senas, iespējams, vairākus gadsimtus vai pat tūkstošgades atpakaļ.)
3. "Tālaika stāsti vēl joprojām dzīvo tautas atmiņā."
(Runā par senām leģendām vai notikumiem, kas saglabājušies mutvārdu tradīcijā.)
Sinonīmi: senatne, senie laiki, aizvēsture, nostalģiski laiki.
Lietojums: Bieži sastopams literatūrā, vēstures aprakstos vai, runājot par tradīcijām un pagātni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.