"Senatne" latviešu valodā nozīmē tālu pagātni, senus laikus — periodu, par kuru nav saglabājušies rakstiski avoti vai tie ir ļoti fragmentāri. Tas bieži attiecas uz laikmetiem pirms vēstures uzskaites sākuma konkrētā reģionā.
Īsumā:
Senatne = senie laiki, aizvēsture, periods pirms rakstītās vēstures.
Piemēri lietojumā:
1. Arheoloģija pēta senatnes cilvēku dzīves veidu.
(Arheology studies the way of life of ancient people.)
2. Senatnē šajās zemēs dzīvoja senie baltu ciltis.
(In ancient times, old Baltic tribes lived in these lands.)
3. Leģendas un teikas ir senatnes atskaņas.
(Legends and folk tales are echoes of antiquity.)
4. Viņš interesējas par senatnes kultūru un tradīcijām.
(He is interested in ancient culture and traditions.)
Vārds "senatne" bieži tiek lietots, runājot par aizvēsturi, senām civilizācijām, kā arī par laiku, no kura nav saglabājušies rakstiski dokumenti, bet par to liecina arheoloģiskie atradumi, mutvārdos nodotās liecības u.c.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.