atskaņas
"Atskaņas" latviešu valodā nozīmē atkārtojošus skaņu vai zilbes savienojumus vārdos, kas rada skaņu līdzību. Tas ir līdzīgs jēdzienam kā rima, bet biežāk lietots dzejā vai valodas spēlēs, lai apzīmētu skaņu atkārtošanos, ne obligāti vārdu galotņu sakritību.
Īsumā:
Atskaņas = skaņu atkārtošanās vārdos (bieži vien dzejā vai valodas spēlēs).
Piemēri:
1. Dzejas pantā:
"Sniegs putoja, gaisā plīvoja,
un sirds manī līdzi dzīvoja."
Šeit atskaņas ir "-oja" (plīvoja/dzīvoja).
2. Valodas spēlē (piemēram, mīklā):
"Kas ir tas: gaišs un maigs,
un vārds tam beidzas ar -aigs?"
Šeit atskaņa "-aigs" uzsver skaņu līdzību.
3. Bērnu dziesmiņā:
"Runcis, bruncis, lēni skrien,
pa ceļu mūs aizved tien."
Atskaņas "-uncis" un "-ien" rada ritmisku skaņu atkārtojumu.
Atšķirība no rimas:
Rima parasti sakrīt vārdu beigās (piemēram, "saule — gaule"), bet "atskaņas" var būt arī vārdu sākumā vai vidū (piemēram, aliterācija: "pūt, pūt, pūtējiņā").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.