rima
"Rima" latviešu valodā nozīmē vārdu skaņu sakritību dzejas rindās, parasti rindas galā.
Galvenās nozīmes:
1. Dzejas elements – divu vai vairāku vārdu beigu skaņu sakritība (piemēram: saule – gaule, zeme – sēme).
2. Dzejolis – īss, bieži bērnu dzejolis ar vienkāršu rimu un ritmu.
Piemēri:
1. Dzejas rindās:
"Saule spīd spoži, brīnišķīga gaule"
(skaņas "-aule" sakrīt).
2. Kā dzejolis (bērnu rimas):
"Bēniņos, bēniņos
Pūķis jāj uz ēzeļa,
Māte raud, tēte smejas –
Vai tas nav bezgala?"
(skaņas "-āte" un "-ēte" veido aptuvenu rimu).
Papildus:
- Rimas veidi: tiešā (māja – āja), aptuvenā (laiks – aiz), iekšējā (rindas iekšpusē).
- Izmanto, lai radītu ritmu, skaņu spēli un atcerēšanos dzejā vai dziesmās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.