"Dzejolis" ir literārs darbs, kas rakstīts dzejā, izmantojot ritmu, rindu dalījumu, bieži arī atskaņas un tēlainu valodu, lai izteiktu emocijas, domu vai stāstu.
Galvenās iezīmes:
- Rakstīts dzejoļa formā (ar rindām un pantiem).
- Bieži satur atskaņas, ritmu, metaforas.
- Var būt īss vai garš, ar dažādām formām (sonets, haiku u.c.).
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Aspazijas "Sirds sāpēm" fragments:
> "Vēji, vēji, klusie vēji,
> Nēsājiet man sirdi prom,
> Kur zied ziedi, kur putni dzied,
> Kur mūžam ir saule un tom."
2. Rainisa "Pūt, vējiņi!" fragments:
> "Pūt, vējiņi, pūtiet,
> Līdz saule aust,
> Manu sirdi, dvēseli
> Līdz galam jaust!"
3. J. Raiņa "Mazais dzejolis" (piemērs īsam dzejolim):
> "Zvaigzne nokrita,
> Es to redzēju,
> Vēlā vakarā,
> Kad viss bija kluss."
Īsāk sakot:
Dzejolis ir mākslas darbs dzejā, kas atšķiras no prozas ar savu strukturēto, izteiksmīgo formu un bieži lirisko saturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.