mutvārdu
"Mutvārdu" latviešu valodā ir adverbāls lietvārds, kas apzīmē vārdu, ko izrunā, nevis raksta (mutiski pateiktu vārdu). Tas bieži tiek lietots, lai atšķirtu mutisku komunikāciju no rakstiskas.
Īsumā:
Mutvārds = vārds, kas izteikts mutiski (runāts, nevis rakstīts).
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš savu solījumu izteica tikai kā mutvārdu, tāpēc tam nebija juridiskas spēkas."
(Šeit "mutvārds" nozīmē mutiski dots solījums, kas nav oficiāli fiksēts rakstiski.)
2. "Līgumam nepieciešama rakstiska forma, ne tikai mutvārdu vienošanās."
(Norāda, ka vienošanās, izteikta tikai mutiski, ir nepietiekama.)
3. "Mutvārdu tradīcija senāk bija svarīgāka par rakstisko."
(Runā par zināšanu nodošanu mutvārdos, piemēram, folklorā.)
Skaidrojums:
- "Mut-" norāda uz muti (runu), "-vārds" — uz vārdu.
- Lietojams, lai uzsvērtu mutiskas saziņas formu, kas var būt mazāk formāla vai mazāk uzticama nekā rakstiskā.
- Bieži sastopams juridiskā, administratīvā vai kultūras kontekstā.
Sinonīmi/ saistīti termini: mutiska vienošanās, mutisks solījums, mutiska tradīcija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.