"Svēdrainums" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē pārmērīgu, lieku vai tukšu godbijību, pazemību, pazemīšanos — bieži vien mēģinot izrādīt pieklājību vai iegūt labvēlību. Tas var būt arī pārspīlēta, nepatiesa vai pat pieglaimojoša uzvedība.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš ar tādu svēdrainumu noliecās un sāka runāt, it kā būtu priekšā karalis."
(Šeit tas nozīmē pārspīlētu pazemību.)
2. Rakstītā tekstā:
"Vēstulē viņa izrādīja tik daudz svēdrainuma, ka tas šķita nepatiess."
(Runa ir par lieku godbijību, kas varētu slēpt aprēķinus.)
3. Kritikā:
"Dzejnieka svēdrainums pret augstmaņiem dzejā vairāk izskatās kā pieglaimošanās nekā patiesa cieņa."
(Norāda uz pieglaimojošu, nepatiesu attieksmi.)
Sinonīmi: pieglaimošanās, lieka godbijība, pakalpība, līķēšanās (sarunvalodā).
Antonīmi: patiesība, tiešums, godīgums, pašcieņa.
Vārds vairāk sastopams klasiskā literatūrā vai runas valodā, lai apzīmētu negatīvu uzvedības veidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.