sprigacis
"Sprigacis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē izspīlētu, izvirtušu, nerātnu cilvēku (bieži vien par jaunieti). Tas izsaka negatīvu novērtējumu par kāda uzvedību, kas tiek uzskatīta par nepieklājīgu, nepaklausīgu vai pārāk izlaidīgu.
Īss skaidrojums:
Sprigacis = nerātnis, palaidnis, izvirtulis (parasti jaunāka vecuma).
Piemēri lietojumā:
1. "Tas sprigacis atkal izbēga no mācībām un visu dienu klīda pa pilsētu."
(Šeit "sprigacis" nozīmē nepaklausīgu jaunieti, kas izvairās no pienākumiem.)
2. "Kaimiņu sprigacis naktī sabojāja mums visus podus dārzā."
(Šajā teikumā vārds raksturo nerātnu jaunieti, kas nodarbojas ar huligānismu.)
3. "Nu tu esi kāds sprigacis – visu laiku tikai palaidnības izdomā!"
(Izmanto kā aizvainojumu vai nelabvēlīgu raksturojumu par uzvedību.)
Sinonīmi: nerātnis, palaidnis, palaidnieks, izvirtulis, nebēdnis.
Līdzīgi vārdi (bet ar niansēm): palaidnis (vairāk uzsvērtas bezrūpības nozīme), izvirtulis (biežāk par morāli izvirtušu cilvēku).
Vēsturiska piezīme:
Vārds "sprigacis" cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar darbības vārdu "sprigt" (izspīlēties, izvirtot). Tas ir tipisks folklora un ikdienas valodas vārds, kas lietots jau senās latviešu rakstības avotos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.