izvirtulis

"Izvirtulis" latviešu valodā nozīmē morāli sabrucis cilvēks, izlaidīga dzīvesveja cilvēks, kas ir pazudis sabiedrības acīs (bieži saistīts ar alkohola, azartspēļu vai citiem negatīviem ieradumiem). Tas var attiekties arī uz izvirtību — morālu pamešanu, netikumību.

Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs:
Pēc ģimenes bankrota viņš kļuva par izvirtuli, dzīvojot no dienas uz dienu un dzērājot visu mantu.
2. Mūsdienu lietojums:
Kaimiņš, kas notiesāts par krāpšanu un spēlēm, tagad tiek uzskatīts par pilnīgu izvirtuli.
3. Allegorisks:
Viņa dzīve bez mērķa un vērtībām pamazām pārvērta viņu par izvirtuli.

Sinonīmi: pamaldinieks, sabrucis cilvēks, izlaidīgais, netikumīgais.
Antonīmi: piemērots pilsonis, cienījams cilvēks, moralists.

Vārds bieži lietots ar morālu nosodījumu, norādot ne tikai uz darbībām, bet arī uz cilvēka iekšējo degradāciju.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izvirtulis" latviešu valodā nozīmē morāli sabrucis cilvēks, izlaidīga dzīvesveja cilvēks, kas ir pazudis sabiedrības acīs (bieži saistīts ar alkohola, azartspēļu vai citiem negatīviem ieradumiem). Tas var attiekties arī uz izvirtību — morālu pamešanu, netikumību. Piemēri: 1. Vēsturisks/literārs: Pēc ģimenes bankrota viņš kļuva par izvirtuli, dzīvojot no dienas uz dienu un dzērājot visu mantu. 2. Mūsdienu lietojums: Kaimiņš, kas notiesāts par krāpšanu un spēlēm, tagad tiek uzskatīts par pilnīgu izvirtuli. 3. Allegorisks: Viņa dzīve bez mērķa un vērtībām pamazām pārvērta viņu par izvirtuli. Sinonīmi: pamaldinieks, sabrucis cilvēks, izlaidīgais, netikumīgais. Antonīmi: piemērots pilsonis, cienījams cilvēks, moralists. Vārds bieži lietots ar morālu nosodījumu, norādot ne tikai uz darbībām, bet arī uz cilvēka iekšējo degradāciju.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.