sloka
"Sloka" ir sena un plaši izmantota sanskrita poētiskā mēra forma, kas veido pamatu daudziem indiešu epiem un svētajiem rakstiem. Tās galvenās īpašības ir:
1. Strukturāls raksturs:
Katra sloka parasti sastāv no 4 pāriem (pādas), katrā pa 8 zilbēm (kopā 32 zilbes).
Piemērs no Mahābhāratas:
> "yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata"
> (Kad vien tiek mazināta dharma, o Bhārata...)
2. Lietojums klasiskajos tekstos:
- Bhagavadgītā (Mahabhāratas daļa): slokas izmanto filozofisku mācību pārsniegšanai.
- Rāmājana: visa episka stāsta pamatā ir slokas.
- Purānas un citi dharmiski tekstu.
3. Mūsdienu nozīme:
Mūsdienās "sloka" bieži lietots kā jebkura reliģiska vai filozofiska pantu apzīmējums sanskritā vai citās indiešu valodās (piemēram, telugu, kanadu).
Piemēri:
1. Ievadsloka no Bhagavadgītās (1.1. sloka):
> "dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ"
"Dharma laukā, Kurukšetrā, sapulcējušies tie, kas kāro cīņu..."
2. Sloka par mieru (Šānti mantra):
> "om saha nāv avatu | saha nau bhunaktu"
"Lai Viņš mūs abus aizsargā | lai mūs abus baro..."
3. Vienkāršs sloka bērniem (Alphabetsloka):
> "gajānanaṃ bhūtagānādisevitaṃ"
(Vērsim seju Ganešam, ko pielūdz visi...)
Īsumā: Sloka ir sanskrita pantu forma ar stingru ritmu, kas kalpo garīgu ideju, stāstu un morālo vēstījumu pārsniegšanai, un tā joprojām tiek lietota lūgšanās, meditācijā un tradicionālajā izglītībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.