skauģe

"Skauģe" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē sievieti, kas pārāk daudz un slikti runā, kas lamājas, skaužas, kas ir kņada vai strīdīga. Tas ir diezgan negatīvs apzīmējums, līdzīgs kā "kņada", "lamātāja" vai "strīdīga sieviete".

Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņa kļuva par īstu skauģi pēc šķiršanās – tikai sūdzas un lamājas."
2. Rakstos:
"Ciema skauģes vienmēr atrada, par ko pārmest kaimiņiem."
3. Salīdzinājumā:
"Neesi tāda skauģe! Labāk runā mierīgi, nevis kliegti."

Sinonīmi: kņada, lamātāja, strīdīga sieviete, pļāpa (lai gan "pļāpa" vairāk uzsver tukšu runāšanu, nevis lamāšanos).
Piezīme: Vārds "skauģe" mūsdienās tiek lietots retāk, biežāk literatūrā vai folklora kontekstā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Skauģe" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē sievieti, kas pārāk daudz un slikti runā, kas lamājas, skaužas, kas ir kņada vai strīdīga. Tas ir diezgan negatīvs apzīmējums, līdzīgs kā "kņada", "lamātāja" vai "strīdīga sieviete". Piemēri: 1. Sarunā: "Viņa kļuva par īstu skauģi pēc šķiršanās – tikai sūdzas un lamājas." 2. Rakstos: "Ciema skauģes vienmēr atrada, par ko pārmest kaimiņiem." 3. Salīdzinājumā: "Neesi tāda skauģe! Labāk runā mierīgi, nevis kliegti." Sinonīmi: kņada, lamātāja, strīdīga sieviete, pļāpa (lai gan "pļāpa" vairāk uzsver tukšu runāšanu, nevis lamāšanos). Piezīme: Vārds "skauģe" mūsdienās tiek lietots retāk, biežāk literatūrā vai folklora kontekstā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.