Sentimentalitāte (no franču sentimentalité) ir pārmērīga jutīguma, emocionālās uzplūduma vai mīkstas noskaņojuma izpausme, kas bieži vien šķita mākslīga, pārspīlēta vai patētiska. Tā var attiekties uz pārāk lielu pieķeršanos pagātnes, atmiņām vai emocionāliem sižetiem, kas mēdz izraisīt nevis dziļas, bet virspusējas un teatrālas emocijas.
Piemēri:
1. Literatūrā:
Sentimentāls romāns, kurā galvenais varonis nepārtraukti raud par zaudēto mīlestību, bet viņa ciešanas ir aprakstītas tik pārspīlēti un banāli, ka lasītājs nejūt patiesu līdzjūtību.
2. Ikdienā:
Cilvēks, kurš pārāk bieži un teatrāli atceras savu bērnību, apgalvojot, ka "tie bija visskaistākie laiki", ignorējot jebkādas grūtības vai nokrāsas, lai radītu ideālu, bet nepatiesu attēlu.
3. Mākslā:
Filma, kurā skumju vai prieka ainas ir uzbūvētas tikai uz acu asarām, mūzikas palīdzības un saldiem dialogiem, bet trūkst psiholoģiskā dziļuma vai ticamas varoņu attīstības.
Īsumā: Sentimentalitāte bieži tiek uztverta kā emociju "pārdozēšana", kurā forma pārspēj saturu, un tāpēc tai dažkārt piešķir negatīvu nokrāsu — kā kaut kas neīsts vai pārāk uzmācīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.