uzmācīgs

"Uzmācīgs" nozīmē kāds vai kaut kas, kas traucē, uzbāžas, neļauj mierā vai kļūst par apgrūtinājumu, bieži vien pārāk uzstājīgi vai neatlaidīgi.

Piemēri:

1. Par personu:
"Viņš bija ļoti uzmācīgs – nepārtraukti prasīja, lai es viņam palīdzu, pat ja es biju aizņemts."

2. Par parādību/jūtu:
"Uzmācīgas šaubas viņu neatslāba visu nakti."

3. Par lietu/vides faktoru:
"Vasarā uzmācīga karstuma dēļ bija grūti strādāt."

Sinonīmi: uzbāzīgs, traucējošs, apgrūtinošs, nasta.
Antonīmi: diskrēts, neuzkrītošs, viegls, neuztraucošs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'uzmacigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzmācīgs" nozīmē kāds vai kaut kas, kas traucē, uzbāžas, neļauj mierā vai kļūst par apgrūtinājumu, bieži vien pārāk uzstājīgi vai neatlaidīgi. Piemēri: 1. Par personu: "Viņš bija ļoti uzmācīgs – nepārtraukti prasīja, lai es viņam palīdzu, pat ja es biju aizņemts." 2. Par parādību/jūtu: "Uzmācīgas šaubas viņu neatslāba visu nakti." 3. Par lietu/vides faktoru: "Vasarā uzmācīga karstuma dēļ bija grūti strādāt." Sinonīmi: uzbāzīgs, traucējošs, apgrūtinošs, nasta. Antonīmi: diskrēts, neuzkrītošs, viegls, neuztraucošs.