Senlaicīgums nozīmē piederību seniem laikiem, senatni vai kaut ko, kas ir novecojis, kas vairs nav moderns.
Īsumā:
- Vēsturiski — kas attiecas uz senām laikām, senām tradīcijām.
- Novecojis — kas vairs nav lietots, ir mantots no pagātnes, bet mūsdienās neaktīvs.
Piemēri:
1. Vēsturiskā nozīmē:
- Senlaicīgums šajā apvidū izpaužas kā akmens laikmeta rotaslietas un senas apbedīšanas tradīcijas.
- Arheoloģiskajos izrakumos atklātais keramikas trauks ir senlaicīguma liecinieks.
2. Kā novecojis elements (mūsdienās):
- Lai gan šī tehnoloģija savulaik bija revolucionāra, tagad tā ir tīrs senlaicīgums.
- Viņa uzskati par sievietes lomu sabiedrībā ir senlaicīgums.
Sinonīmi: senatne, novecojums, archaisms, mantojums no pagātnes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.