liecinieks

"Liecinieks" latviešu valodā nozīmē personu, kas redzējusi, dzirdējusi vai citādi uztvērusi kādu notikumu un var par to sniegt liecību (parasti tiesā, policijā vai citā oficiālā kontekstā).

Īsumā:
- Cilvēks, kas ir pieredzējis kādu notikumu un var par to stāstīt/potēt.
- Bieži lietots juridiskajā vai oficiālā kontekstā.

Piemēri:

1. Tiesas procesā:
"Nobraukuma vietā bija vairāki liecinieki, kuri redzēja notikumu un sniedza savus liecības."

2. Vēsturisks/pārnestā nozīmē:
"Viņš ir liecinieks pagātnes notikumiem, jo dzīvoja šajā pilsētā jau pirms kara."

3. Ikdienas lietojumā:
"Es biju liecinieks, kā viņi strīdējās veikalā."

Sinonīmi: aculiecinieks, novērotājs, pieredzētājs (kontekstā atkarībā).

• Uzvārdi: Liecinieks

Įrašas
Paaiškinimas	"Liecinieks" latviešu valodā nozīmē personu, kas redzējusi, dzirdējusi vai citādi uztvērusi kādu notikumu un var par to sniegt liecību (parasti tiesā, policijā vai citā oficiālā kontekstā). Īsumā: - Cilvēks, kas ir pieredzējis kādu notikumu un var par to stāstīt/potēt. - Bieži lietots juridiskajā vai oficiālā kontekstā. Piemēri: 1. Tiesas procesā: "Nobraukuma vietā bija vairāki liecinieki, kuri redzēja notikumu un sniedza savus liecības." 2. Vēsturisks/pārnestā nozīmē: "Viņš ir liecinieks pagātnes notikumiem, jo dzīvoja šajā pilsētā jau pirms kara." 3. Ikdienas lietojumā: "Es biju liecinieks, kā viņi strīdējās veikalā." Sinonīmi: aculiecinieks, novērotājs, pieredzētājs (kontekstā atkarībā).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.