mantojums
"Mantojums" nozīme:
Tas ir īpašums, tiesības vai pienākumi, kas pāriet no mirušas personas (mantojuma atstājēja) uz citām personām (mantiniekiem) pēc nāves, saskaņā ar likumu vai testamentu.
Piemēri:
1. Īpašuma mantojums
Vecmāmiņa testamentā atstāja māju savai meitai – māja ir mantojums.
2. Nemateriāls mantojums
Tradīcijas, vērtības vai pat uzņēmuma nosaukums var būt mantojums.
Piemēram: ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
3. Juridisks konteksts
Pēc tēva nāves dēls saņēma mantojumu – ieskaitot dzīvokli un uzkrājumus bankā.
Sinonīmi:
Piemantotais īpašums, pēcnācēju tiesības, atstātais īpašums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.