pilsonis
"Pilsonis" latviešu valodā nozīmē valsts iedzīvotājs, kam ir noteiktas tiesības un pienākumi attiecībā pret šo valsti.
Galvenās nozīmes nianses:
1. Juridiska statusa nesējs (ar pilsonību konkrētā valstī)
2. Sabiedrības loceklis ar aktīvu līdzdalību
3. Vēsturiski – brīvs pilsētas iedzīvotājs (atšķirībā no verga)
Piemēri lietojumā:
1. "Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, jāiztur naturalizācijas process."
2. "Atbildīgs pilsonis regulāri piedalās vēlēšanās un ievēro likumus."
3. "Senajās Grieķijas pilsētvalstīs pilsoņi bija tikai brīvie vīrieši."
Biežākās kombinācijas:
- pilsoņu tiesības
- pilsoniska sabiedrība
- pasaules pilsonis (pārnestā nozīmē)
- goda pilsonis (tituls)
Vārds cēlies no latīņu civis (iedzīvotājs) caur vācu Bürger un poļu obywatel. Mūsdienās lietojams gan juridiskā, gan sociālā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.