pietā
Pietā (no itāļu: pietà — ‘žēlums, līdzjūtība’) ir mākslas vēsturē izplatīts temats, kas attēlo Jaunavas Mariju, apraudot mirušo Jēzu, kas nolikts viņas klēpī pēc nokrišanas no krusta. Šī kompozīcija simbolizē bēdas, žēlastību un upura jēgu.
Galvenās iezīmes:
- Jēzus ķermenis parasti ir iztīrīts no asinīm, ar krusta brūcēm.
- Marija bieži tērpta plašās drānās, ar sāpju pilu sejas izteiksmi.
- Tēls bieži ir statisks un intīms, uzsverot emocionālo saspringumu.
Piemēri mākslā:
1. Mikelandželo "Pietā" (1499)
- Atrodas Sv. Pētera bazilikā Vatikānā.
- Viena no slavenākajām skulptūrām pasaulē, kurā Marijas seja izsaka ne tik daudz izmisumu, cik apmierinātību ar Dieva gribu.
2. Vilhelms Lehmbruks "Pietā" (1917)
- Ekspresionistiska versija, kas uzsver cilvēces ciešanas Pirmā pasaules kara kontekstā.
3. Džovanni Belīni "Pietā" (1460)
- Gleznu sērija, kurā ainava un krāsu lietojums pastiprina garīgo noskaņu.
Lietojums plašākā nozīmē:
Mūsdienās terminu dažkārt lieto arī metaforiski, apzīmējot sēru vai līdzjūtības scenu (piemēram, literatūrā vai fotogrāfijā, kas attēlo māti ar mirušu bērnu).
Atšķirība no citiem tematiem:
- Pietā attēlo tikai Mariju un Jēzu (retos gadījumos ar nelielu pavadību).
- Lamentācija (apraudāšana) parasti ietver vairāk personāžus (piemēram, Mariju Magdalēnu, Jāni).
- Apbedīšana parāda Jēzus ķermeņa nogādāšanu kapā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.