"Apbedīšana" nozīmē miruša cilvēka ievietošana zemē (vai citā vietā) pēc atvadīšanās ceremonijas — tas ir, apbedīšanas rituāls.
Īsumā:
Tas ir process, kad mirušais tiek noglabāts kapā, kapsētā, kriptā vai citā paredzētā vietā pēc atvadīšanās.
Piemēri:
1. Klasisks apbedīšanas rituāls:
"Pēc bērēm baznīcā notika apbedīšana ģimenes kapsētā zem ozola."
2. Simboliska lietošana (pārnestā nozīmē):
"Pēc projekta neveiksmes viņš apbedīja savas ilūzijas un sāka no jauna."
(šeit — "atbrīvošanās no kaut kā, kā beidzot to")
3. Kultūras kontekstā:
"Senajā Latvijā apbedīšana bieži notika koka zārkā, papildus ar personīgajiem priekšmetiem."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.