mirušais
"Mirušais" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas nozīmē:
"tas, kurš ir miris" (miris cilvēks, dzīvnieks u.tml.).
Tas ir cieši saistīts ar darbības vārdu "mirt" un lietojams, lai apzīmētu beigtu dzīvību.
Piemēri lietojumam:
1. Aprakstot personu:
"Kapsētā apglabāja mirušo karavīru."
(Šeit "mirušais" norāda uz konkrētu mirušu personu.)
2. Runājot par dzīvniekiem:
"Mežā atrada mirušo zaķi."
3. Abstraktā nozīmē (dzejā/runas stilā):
"Viņa acīs bija mirušā cerību uguntiņa."
(Pārnestā nozīmē – kaut kas ir "beidzies" vai "zaudēts".)
4. Juridiskajā valodā:
"Mirušā testamentu atvēra notāra klātbūtnē."
Svarīgi:
- "Mirušais" bieži lietots kā substantiķis (aizstājot lietvārdu, piemēram, "mirušais cilvēks").
- Atšķirība no "mironis":
"Mironis" – lietvārds (piem., "mironis gulēja zālē").
"Mirušais" – īpašības vārds, bet funkcionāli var darboties kā lietvārds.
- Daudzskaitlī: "mirušie" (piem., "godināt mirušos").
Īsāk: "Mirušais" = beidzis dzīvot, un tas attiecas uz konkrētu mirušo objektu vai personu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.