"Lamentācija" nozīme:
Tiešā nozīmē – ilgas, sēras, dziesma vai runa, kas izsaka dziļu sēru, skumjas, nožēlu par kaut ko zaudētu, pārdzīvotu postu vai ciešanām. Bieži vien literatūrā un mūzikā lietots žanrs vai izteiksmes veids.
Piemēri lietojumam:
1. Literatūrā:
"Vecā māte lasīja savas dzīves lamentāciju – stāstu par zaudētajiem sapņiem un zaudētajiem cilvēkiem."
2. Mūzikā:
"Komponista jaunākā simfonija ir kā garā lamentācija par dabas postu, ko radījusi cilvēka neapdomība."
3. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē):
"Viņa runa pārveidojās par lamentāciju par zaudēto draudzību un izšķirtām cerībām."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latīņu lamentātiō – "raudāšana, sērošana".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.