paloda

"Paloda" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē kādu, kas pārmērīgi lielījas, uzpūtas, uzskata sevi par pārāku par citiem. Tas ir cieši saistīts ar līdzīgu nozīmi nesošiem vārdiem kā "lepnums", "iedomība", "uzpūtība".

Īsumā:
Tas ir negatīvs raksturojums cilvēkam, kurš izrāda iedomību, pārspīlētu pašapziņu vai uzskata sevi par īpaši svarīgu.

Piemēri lietojumā:

1. Teikuma piemērs:
"Viņš tā rīkojās ar tīru palodu, it kā visi citi būtu zem viņa."
(Nozīme: rīkojās ar iedomību, augstprātību.)

2. Raksturojošs piemērs:
"Viņas paloda neļāva viņai atzīt savas kļūdas."
(Nozīme: pārspīlēta pašapziņa/lepnums.)

Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūtība, lepnums (kontekstā ar negatīvu nokrāsu).
Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pazemība.

Piezīme:
Vārds "paloda" literārajā valodā ir diezgan rets, biežāk lietots klasiskajā literatūrā vai dzejā. Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "iedomība" vai "uzpūtība".

Įrašas
Paaiškinimas	"Paloda" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē kādu, kas pārmērīgi lielījas, uzpūtas, uzskata sevi par pārāku par citiem. Tas ir cieši saistīts ar līdzīgu nozīmi nesošiem vārdiem kā "lepnums", "iedomība", "uzpūtība". Īsumā: Tas ir negatīvs raksturojums cilvēkam, kurš izrāda iedomību, pārspīlētu pašapziņu vai uzskata sevi par īpaši svarīgu. Piemēri lietojumā: 1. Teikuma piemērs: "Viņš tā rīkojās ar tīru palodu, it kā visi citi būtu zem viņa." (Nozīme: rīkojās ar iedomību, augstprātību.) 2. Raksturojošs piemērs: "Viņas paloda neļāva viņai atzīt savas kļūdas." (Nozīme: pārspīlēta pašapziņa/lepnums.) Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūtība, lepnums (kontekstā ar negatīvu nokrāsu). Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pazemība. Piezīme: Vārds "paloda" literārajā valodā ir diezgan rets, biežāk lietots klasiskajā literatūrā vai dzejā. Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "iedomība" vai "uzpūtība".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.