uzpūtība

"Uzpūtība" nozīme:
Tas ir negatīvs rakstura vai uzvedības raksturojums, kas apzīmē pārspīlētu pašapziņu, iedomību, uzpūstu svarīguma sajūtu vai mānīgu uzvedību. Cilvēks ar uzpūtību uzstājās augstprātīgi, pārāk pašpārliecināti vai izrāda nepamatotu pārākuma sajūtu.

Piemēri:
1. Viņa uzpūtība izpaudās, kad viņš nepielūdza neviena padomu, it kā jau visu zinātu labāk par citiem.
2. Pēc neliela panākuma viņa uzpūtība kļuva pamanāmāka — viņa sāka ignorēt vecos draugus, uzskatot sevi par "pārāku".
3. Tā uzpūtība bija neciešama: viņš pastāvīgi uzsvēra savas nopelniņus, lai izceltos pār pārējiem.

Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūstība, mānīgums.
Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pieticīgs attieksme.

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzpūtība" nozīme: Tas ir negatīvs rakstura vai uzvedības raksturojums, kas apzīmē pārspīlētu pašapziņu, iedomību, uzpūstu svarīguma sajūtu vai mānīgu uzvedību. Cilvēks ar uzpūtību uzstājās augstprātīgi, pārāk pašpārliecināti vai izrāda nepamatotu pārākuma sajūtu. Piemēri: 1. Viņa uzpūtība izpaudās, kad viņš nepielūdza neviena padomu, it kā jau visu zinātu labāk par citiem. 2. Pēc neliela panākuma viņa uzpūtība kļuva pamanāmāka — viņa sāka ignorēt vecos draugus, uzskatot sevi par "pārāku". 3. Tā uzpūtība bija neciešama: viņš pastāvīgi uzsvēra savas nopelniņus, lai izceltos pār pārējiem. Sinonīmi: iedomība, augstprātība, uzpūstība, mānīgums. Antonīmi: pieticība, vienkāršība, pieticīgs attieksme.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.