Nepilntiesīgums ir tiesisks statuss, kas nozīmē personas iespēju ierobežojumu veikt juridiskas darbības vai pilnībā pārvaldīt savas tiesības un pienākumus. Tas parasti attiecas uz nepilngadīgajiem vai personām, kuru garīgās/spēju traucējumi nepieļauj pilnvērtīgu līdzdalību tiesiskajās attiecībās.
Galvenās pazīmes:
- Nepilntiesīga persona nevar patstāvīgi slēgt līgumus, rīkoties ar īpašumu vai uzsākt tiesvedību.
- Parasti darbības veic likumīgie pārstāvji (vecāki, aizbildņi, kuratori).
- Statuss var būt daļējs (piemēram, nepilngadīgajiem 7–18 gadi) vai pilnīgs (personām ar smagiem garīgiem traucējumiem).
Piemēri:
1. Nepilngadīgais (14 gadus vecs) vēlas iegādāties dārgotu velosipēdu.
Viņš nevar patstāvīgi noslēgt pirkuma līgumu – to darījumam nepieciešama vecāku piekrišana.
2. Persona ar demenci, kurai tiesa ir noteikusi pilnīgu nepilntiesību.
Viņa nevar pārdot savu dzīvokli, jo visus juridiskos darījumus pārstāv un veic kurators.
3. 17 gadus vecs pusaudzis noslēdz līgumu par telefona iegādi bez vecāku piekrišanas.
Šāds līgums ir anulējams, jo nepilngadīgais ir nepilntiesīgs patstāvīgi saistīties ar līdzīgiem saistībām.
Juridiskais pamats Latvijā:
Regulēts Civillikumā (piemēram, 1. panta 3. daļa, 150., 157., 168. pants u.c.), kas nosaka nepilntiesības robežas un pārstāvības kārtību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.