naivitāte
"Naivitāte" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē pārāk lielu, vienkāršu ticību cilvēku labestībai un godīgumam, pieredzes vai kritiskas pārdomas trūkumu, kā arī nevēlēšanos vai nespēju ieraudzīt sarežģītību, viltību vai ļaunprātību apkārtējā pasaulē. Naivitāte bieži saistīta ar bērnīgu vai neizglītotu pieeju realitātei.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
Viņa naivitāte lika uzticēties nepazīstamajam vīrietim, un viņš viņu apkrāpa.
(Nozīme: pārāk liela uzticēšanās svešiniekam bez šaubām.)
2. Situācijas piemērs:
Politiķa solījumi izklausījās pārāk skaisti, lai būtu patiesi, bet dažu vēlētāju naivitāte lika tiem noticēt bez jautājumiem.
(Nozīme: nepietiekama kritiskā domāšana, pārāk viegla uzticēšanās.)
3. Kontekstā ar pieredzi:
Pēc daudzām dzīves vilšanām viņš zaudēja savu naivitāti un sāka skatīties uz pasauli ar aizdomām.
(Nozīme: zaudēta nevainīgā ticība, kas aizstāta ar piesardzību.)
Sinonīmi:
- Nevainīgums
- Vienkāršprātība
- Naivums
- Pieredzes trūkums
Antonīmi:
- Viltība
- Apdomība
- Skepticitāte
- Piedzīvojums/pieredze
Īss skaidrojums:
Naivitāte bieži vien ir raksturīga jauniem vai aizsargātiem cilvēkiem, kuri vēl nav saskārušies ar dzīves krāpšanu vai sarežģītībām. Tomēr tā var būt arī pieaugušu cilvēku īpašība, ja viņi izvēlas ignorēt realitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.