mehānicisms
"Mehānicisms" ir filozofisks un zinātnisks skatījums, kas izskaidro dabu un realitāti tikai kā mehānisku procesu kopumu, kurā viss notiek saskaņā ar fizikāliem likumiem, bez mērķa, gribas vai garīgām spējām. Tas noliedz jebkādu "dzīvības spēku", dvēseli vai apziņu kā neatkarīgus faktorus.
Galvenās iezīmes:
1. Redukcionisms – sarežģītas parādības (piemēram, domas) tiek reducētas uz vienkāršākām fizikālām procesiem.
2. Determinisms – katrs notikums ir iepriekš noteikts ar cēloņu-seku ķēdēm.
3. Materiālisms – visa realitāte sastāv no matērijas un enerģijas.
Piemēri:
1. Bioloģijā – mehānicisms uzskata, ka dzīvība ir tikai ķīmisku reakciju un fizikālu spēku rezultāts. Piemēram, sirds darbību skaidro kā muskuļu kontrakcijas, nevis kā "dzīvības spēka" izpausmi.
2. Psiholoģijā – mehānisks skatījums uz cilvēka prātu kā smadzeņu neironu darbības produktu, kur domas un emocijas ir tikai bioķīmiskas reakcijas.
3. Vēsturē – daži 17.–18. gadsimta mehāniķi (piemēram, Dekarts) uzskatīja, ka dzīvnieki ir tikai "sarežģītas mašīnas", bet cilvēkam piešķīra dvēseli kā izņēmumu.
Kritika:
Mehānicismu bieži kritizē par pārāku vienkāršošanu, jo tas neņem vērā apziņu, brīvo gribu vai holistiskas sistēmas (piemēram, ekoloģijas) sarežģītību. Mūsdienās mehānicisms bieži tiek apvienots ar citām pieejām (piemēram, sistemātisku skatījumu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.