determinisms
"Determinisms" (latviski biežāk "determinisms" vai "noteicība") ir filozofisks un zinātnisks uzskats, ka visi notikumi, tostarp cilvēka rīcība un lēmumi, ir iepriekš noteikti, nosacīti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabiskajiem likumiem. Tas nozīmē, ka brīva griba ir ilūzija, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.
Galvenās īpatnības:
1. Cēloņu un seku saikne – katrai parādībai ir konkrēts cēlonis.
2. Paredzamība – ideālā situācijā, zinot visus sākotnējos nosacījumus, varētu precīzi paredzēt nākotni.
3. Neatkarība no nejaušības – nejaušība tiek uztverta kā nepilnīgas zināšanas sekas.
Piemēri:
1. Fizikālais determinisms
Piemēram, klasiskajā fizikā, ja zinām bumbiņas atrašanās vietu, ātrumu un spēkus, kas uz to iedarbojas, varam precīzi aprēķināt tās trajektoriju.
2. Bioloģiskais determinisms
Uzskats, ka cilvēka uzvedību un spējas galvenokārt nosaka viņa ģenētika (piemēram, "agresivitāte ir iedzimta").
3. Sociālais/vēsturiskais determinisms (piemēram, marksisms)
Kārls Markss uzskatīja, ka sabiedrības attīstību nosaka ekonomiskie apstākļi un ražošanas attiecības, nevis individuālas izvēles.
4. Reliģiskais determinisms (predestinācija)
Dažās kristīgajās tradīcijās (piemēram, kalvinismā) tiek mācīts, ka Dievs ir iepriekš noteicis, kas tiks glābits un kas nē.
Pretstats: Determinismam bieži pretstatīts indeterminisms (notikumu nejaušība) vai brīvā griba, kas pieņem, ka cilvēks var patstāvīgi izvēlēties savu rīcību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.