Predestinācija (no latīņu praedestinatio — "iepriekš noteikts") ir reliģiska doktrīna, kas apgalvo, ka cilvēku liktenis — it īpaši attiecībā uz glābšanu vai pazudināšanu — ir pilnībā noteikts jau pirms viņu dzimšanas, parasti pēc Dieva gribas vai plāna.
Īss skaidrojums:
Ticība, ka Dievs jau no mūžības ir noteicis, kas tiks glābti un kas nē, neatkarīgi no cilvēku pašu darbiem.
Piemēri:
1. Kristietībā (it īpaši kalvinismā):
Kalvīna mācībā par "dubulto predestināciju" — Dievs ir izvēlējies vienus cilvēkus glābšanai, bet citus atstājis grēkā un pazudināšanai.
2. Islāmā:
Musulmaņi tic kadar — Dieva pilnīgai liktena kontrolei. Piemēram, Korānā teikts: "Dievs rada jūs un to, ko jūs darāt" (37:96), uzsverot Viņa absolūto gribu.
3. Filozofijā / literatūrā:
Dzejoļos vai prozā bieži lietots kā metafora par likteni, ko nevar izvairīties. Piemēram, sengrieķu traģēdijās varonis cenšas izvairīties no pareģojuma, bet beigās tas piepildās (kā Edipa liktenis).
Būtība: Predestinācija uzsver augstāko gribu un kontroli pār notikumiem, bieži pretrunājot ar brīvās gribas ideju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.