indeterminisms
"Indeterminisms" (latviski "indeterminisms" vai "noteiktu trūkuma doktrīna") ir filozofisks termins, kas apzīmē uzskatu, ka ne visi notikumi ir stingri noteikti ar iepriekšējiem apstākļiem un likumiem. Tas pretstatā determinismam, kas apgalvo, ka katra notikuma cēlonis ir pilnībā noteicis tā iznākumu.
Īsumā:
Indeterminisms uzskata, ka pasaulē pastāv nejaušība, brīvā griba vai neizšķirtība, kas padara dažus notikumus neparedzamus vai nenoteiktus iepriekš.
Piemēri:
1. Kvantu fizikā
Daļiņu uzvedība (piemēram, elektronam) ir fundamentāli nejauša saskaņā ar kvantu mehāniku. Piemēram, radioaktīvā sabrukšana notiek statistiski, nevis ar precīzu laiku katram atomam.
2. Brīvā griba filozofijā
Ja cilvēka lēmumi nav pilnībā noteikti ar bioloģiju vai vidi, bet ietver patstāvīgu izvēli, tas tiek uzskatīts par indeterministisku pieeju brīvajai gribai.
3. Haoza teorija
Sarežģītās sistēmās (piemēram, laikapstākļi) nelielas izmaiņas sākuma apstākļos var radīt pilnīgi atšķirīgus rezultātus, padarot ilgtermiņa prognozes praktiski neiespējamas (kaut arī teorētiski determinētas).
4. Evolūcijas bioloģijā
Mutācijas ir nejaušas, un dabiskā izlase darbojas uz šīm nejaušībām, tādējādi evolūcija nav pilnībā prognozējama.
Indeterminisms bieži tiek apspriests filozofijā, zinātnē un teoloģijā, lai pārrunātu jautājumus par likteni, morālo atbildību un zināšanu robežām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.