mantkārīgums
"Mantkārīgums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē pārāk lielu pieķeršanos materiālajām vērtībām, mantai vai naudai, bieži vien uz citu cilvēku rēķina vai ar nepietiekamu morālu ierobežojumu. Mantkārīgums ietver alkatību, mantas kāri un egoistisku vēlmi uzkrāt vairāk, nekā nepieciešams.
Piemēri lietojumā:
1. Teikuma piemērs:
"Viņa mantkārīgums noveda pie tā, ka zaudēja visus draugus, jo vienmēr centās no viņiem kaut ko izspiest."
"Mantkārīgums ir viņa galvenais vājums — viņš nekad nepalīdz citiem, ja neredz personīgu labumu."
2. Konteksta piemērs (sabiedrībā):
Korupcija politikā bieži rodas no mantkārīguma — vēlmes iegūt nelegālu finansiālu labumu.
Pasakās mantkārīgie varoņi (piemēram, skopi kungi) parasti tiek sodīti vai apkaunoti.
Sinonīmi: alkatība, mantkārība, skopums, mantas kāre, grabējība.
Antonīmi: augstsirdība, devīgums, vienkāršība, nepietiekamība.
Piezīme: Vārds "mantkārīgums" latviešu valodā lietots retāk nekā "alkatība" vai "mantkārība", bet tas saglabājis viennozīmīgu negatīvu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.