lāpāmais
"Lāpāmais" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mēdz lāpāt — tas ir, runāt pārāk daudz, tukši, bez satura, vai arī runāt pārsteidzīgi, nepārdomāti, vai arī izpaust noslēpumus.
Īsumā:
Tas ir cilvēks, kas runā lieku, neapturamu, vai neuzmanīgu valodu.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
"Nevari viņam neko uzticēt — viņš ir īsts lāpāmais."
(Nozīme: Viņš izpaudīs noslēpumu, jo mēgt runāt pārāk daudz.)
2. Sarunvalodā:
"Es neklausos to lāpāmo — viņš tikai pūš tukšus vārdus."
(Nozīme: Cilvēks, kas runā tukšas, bezjēdzīgas lietas.)
3. Rakstveidā:
"Bērns bija tik lāpāmais, ka uzreiz pastāstīja mātei par pārsteigumu."
(Nozīme: Bērns nevarēja paturēt noslēpumu, nepārdomāti izteica to, kas vajadzēja slēpt.)
Sinonīmi (tuvākie vārdi):
- Pļāpājs
- Pļāpa
- Pļāpains cilvēks
- Valodnieks (sarunvalodā, ironiski)
Vēsturiski/ dialekti:
Vārds "lāpāt" ir sens latviešu valodas vārds, kas dažādos reģionos varētu nozīmēt arī "kļūdīties runājot", "murmulēt" vai "runāt neskaidri". Mūsdienās tas vairāk asociējas ar pārmērīgu, neapdomīgu runāšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.