labdabība
"Labdabība" latviešu valodā nozīmē labprātību, labu gribu, labvēlību un gatavību palīdzēt citiem bez savtīgiem mērķiem. Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē cilvēka iekšējo tieksmi rīkoties labi un palīdzēt.
Īss skaidrojums:
Tas ir labestības, laipnības un nesavtīgas rīcības pamats — dvēseles īpašība, kas virza cilvēku uz palīdzību un atsaucību.
Piemēri lietojumā:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņa labdabība izpaudās ikdienā — vienmēr palīdzēja kaimiņiem un dalījās ar pēdējo."
2. Par cilvēka raksturu:
"Vecākā māsa ar patiesu labdabību vienmēr uzklausīja un atbalstīja visus, kas vērsās pie viņas pēc padoma."
3. Sabiedriskā kontekstā:
"Dāvināšana bez gaidīšanas atpakaļ ir labdabības izpausme, nevis tikai parāda atmaksa."
Sinonīmi: labestība, labvēlība, laipnība, augstsirdība.
Antonīmi: ļaunprātība, savtīgums, naidīgums.
Vārds "labdabība" literārajos tekstos un runātas valodas niansēs bieži lietots, lai uzsvērtu dabisku, nepiepūles labestību, kas nāk no sirds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.