Lūše
"Lūše" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma, kas izsaka sēras, skumjas, sāpes (bieži par mīlestību, zaudējumiem, vientulību). Tā ir liriska, emocionāli noskaņota darba forma, kurā dominē melanholija, pārdomas par pagātni vai dziļas personīgās jūtas.
Īss skaidrojums:
Tas ir skumjš, elegisks dzejolis, kas līdzīgs elegijai, bet bieži vienkāršāks, intīmāks un vairāk saistīts ar tautasdziesmu tradīcijām.
Piemēri:
1. Klasisks piemērs – Rainis:
"Vēji, vēji, klusie vēji,
Nāciet man lūšes dziedāt,
Jo man sirds ir noskumusi,
Nevar vairs priekus dziedāt."
(Šeit "lūše" ir skumja dziesma, ko vēji nes.)
2. Tautasdziesmā:
"Es dziedāšu tev, mīļā māmiņa,
Vienu skumju lūšīti,
Kā man jaunai meitiņai
Sirds pukojās šķīstīti."
(Lūše kā sēru dziesma meitas grūtajā dzīves brīdī.)
3. Mūsdienu lietojums:
Var teikt: "Viņš sarakstīja skumju lūši par zaudēto mīlestību" – tas nozīmē, ka viņš radīja skumjus dzejoļus vai dziesmas par šo tēmu.
Sinonīmi: sēru dziesma, elegija, žēlabas, skumju dzejolis.
Atgādinājums: Vārds "lūše" literārajā latviešu valodā ir lietošanā rets, biežāk sastopams klasiskajā dzejā vai folklorā. Ikdienā par "skumju dziesmu" vai "elegiju" runājat biežāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.