melanholija
Melanholija (no grieķu valodas: melaina kholē — "melns žults") ir dziļa, ilgstoša un skumja garastāvokļa izjūta, kas bieži saistīta ar bezcerību, apātiju un pārdomām par dzīves pārejošību. Tā nav vienkārša skumjas sajūta, bet gan sarežģīts emocionāls stāvoklis, kurā var būt arī izjusts skaistums vai patīkamas skumjas.
Piemēri lietojumā:
1. Mākslā: Daudzi romantisma gleznotāji (piemēram, Kaspars Fridrihs) savos darbos izsaka melanholiju, attēlojot vientuļus ceļotājus ainavās ar tumšām debesīm.
2. Mūzikā: Komponists Čaikovska simfonijās bieži rada melanholisku noskaņu, izmantojot minoras toņus un lēnus, ildzinošus melodijas posmus.
3. Dzejā: Raiņa dzejoļos bieži atrodama melanholija, piemēram, rindās: "Vēl vienmēr sirds manējā / Melanhōlijas pilna..."
4. Ikdienā: Cilvēks pēc ilgstošas atvadīšanās no tuvinieka var just melanholisku garastāvokli, vērojot rudens lapu krīšanu un atminoties kopīgos brīžus.
Svarīgi: Melanholija atšķiras no depresijas kā klīniskās diagnozes — tā vairāk ir filosofiska vai emocionāla refleksija, nevis psihiska slimība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.