izjusts
"izjusts" latviešu valodā ir divas galvenās nozīmes, kas atkarīgas no konteksta:
1. Sajūta, emocija, pārliecība (visbiežāk lietots)
Tas apzīmē kaut ko, ko cilvēks dziļi jūt, uztver vai ir pārliecināts, bieži vien bez tiešiem pierādījumiem vai loģiska pamatojuma.
Piemēri:
- Man ir izjusts, ka viņš melo. (Es to dziļi jūtu/saņemu iespaidu)
- Viņai bija izjusts, ka kaut kas nav kārtībā. (Iekšēja pārliecība/sajūta)
- Tas bija tikai mans izjusts, bet izrādījās patiesība.
2. Izpildīts, izdarīts (retāk, vairāk literārā valodā)
Nozīmē, ka kaut kas ir pabeigts, realizēts.
Piemērs:
- Darbi jau ir izjusti. (Darbi ir paveikti/pabeigti)
Vārda izcelsme:
Tas cēlies no darbības vārda "izjust", kas nozīmē "sajust, izprast, izdarīt".
Lietojuma padoms:
Ikdienas sarunvalodā "izjusts" gandrīz vienmēr tiek lietots pirmajā nozīmē – kā iekšēja sajūta, intuīcija vai emocionāla pārliecība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.