kociņš
"Kociņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, tievs nūjiņas formas priekšmets vai mazs koks, zars. Tas bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko nelielu, vieglu un bieži garu.
Piemēri lietojumam:
1. Mežā
"Bērni savāca sausus kociņus, lai sakurstu ugunsku."
(Šeit "kociņi" nozīmē mazi zari vai koka gabaliņi.)
2. Ikdienā
"Viņš ar kociņu maisīja tēju."
(Šajā kontekstā "kociņš" var būt maza karote vai nūjiņa maisīšanai.)
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā)
"Viņš ir tikai kociņš salīdzinājumā ar savu brāli."
(Šeit tas var nozīmēt "vājš, tievs cilvēks".)
Sinonīmi: nūjiņa, zariņš, mišķis (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.