nūjiņa
"Nūjiņa" ir mazināmā forma no vārda "nūja", kas latviešu valodā nozīmē tievs, parasti koka stienītis vai nūja (piemēram, pastaiga nūja, burvju nūja, apalīte).
Bieži lietota, lai izteiktu mazumu, maigumu, glaimojumu vai bērnišķību.
Piemēri:
1. Burvju nūjiņa
"Bērns turēja rokā spožu burvju nūjiņu un izdomāja brīnumus."
2. Vecmāmiņas pastaigu nūjiņa
"Vecmāmiņa atspiedās uz nelielas, izloktas nūjiņas, ejot pa taku."
3. Zīlīšu nūjiņa (bērnu valodā)
"Mazais Jānis pacēla no zemes tievu zariņu un sauca to par savu "nūjiņu"."
4. Salīdzinoši/laipni
"Viņš grozīja tējas karoti kā sīku nūjiņu."
Piezīme: Vārds "nūjiņa" bieži sastopams pasakās, bērnu literatūrā vai ikdienas sarunvalodā, lai radītu sirsnīgumu vai attēlotu kaut ko mazu un nevainīgu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.