stienītis

"Stienītis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazu, tievu zariņu, nūjiņu vai kociņu. Tas bieži tiek lietots, runājot par tievu koka daļiņu, piemēram, no kruma vai koka nolauztu zariņu.

Piemēri lietojumā:
1. "Bērni savāca sausus stienīšus, lai sakur ugunskuru."
(Šeit "stienīši" nozīmē tievus, sausus zariņus.)

2. "Viņa atrada smalku stienīti un to izmantoja, lai noturētu sasietus puķu ķekarus."
(Šajā gadījumā "stienītis" ir maza nūjiņa, kas kalpo kā atbalsts.)

3. "Kaķis rotaļājās ar stienīti, kas nokrita no bērza."
(Tas var būt neliels zars, ko dzīvnieks izmanto spēlei.)

Vārds "stienītis" ir deminutīvs (mazināmā forma) no vārda "stienis", kas nozīmē garāku zaru vai nūju. Tas bieži lietots ikdienas sarunvalodā, īpaši aprakstot mazus, neuzkrītošus priekšmetus no dabiskām izejvielām.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stienitis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Animacija